Nesen ar ģimeni biju ceļojumā ar auto uz Horvātiju. Nav jau nekāds varoņdarbs, bet domāju, ka šis tas no manas pieredzes varētu noderēt citiem ceļot gribētājiem.

Tā kā šī weblapa ir orientēta par un ap GPS Navigācijas tēmu, tad šis raksts daudzmaz arī atbilst topikam.

Arī es pats pirms došanās ceļā meklēju un, arī atradu, padomus un ieteikumus no Latvijas un ārzemju autotūristiem. Lai gan, cik zinu, latviešu tūristiem Horvātija ir visai iecienīts ceļojumu galamērķis, par nožēlu, reāli praktiskas informācijas ir maz, bet nav jau arī galīgais vakuums.

Labi, tā ir, kā moderni mēdz teikt, lirika un, lai neapvainojas tie neslinkie ceļotāji, kuri tomēr ir padalījušies ar savu pieredzi interneta plašajās ārēs.

Šis nebūs raksts par skaistām vietām, ko apskatīt, vai, ko un kur garšīgi apēst. Kaut gan, var jau būt, kad šur tur, arī garāmejot, kaut kas tiks pieminēts. Katram ir sava gaume un vēlmes, tāpēc uzspiest, kas un ko noteikti būtu jāapmeklē, vai jāpagaršo, manuprāt, nebūtu korekti.

Tātad ceļojums ar auto uz Horvātiju no Latvijas.

Braucamais ir VOLVO XC70, 2008. gada ražojums, dīzelis, 186 zirgspēki, pilnpiedziņa. Kāpēc es norādu konkrētu auto? Volvo (un arī daudzām citām auto markām) iebūvētā GPS navigācija ir diezgan atšķirīga. Tas vairāk attiecas uz navigācijas kartēm un to atjauninājumiem.

Tātad šim konkrētajam modelim ir rūpnīcas uzstādīta GPS satelītu navigācijas sistēma RTI MMM2. Ja kādam šis apzīmējums kaut ko izsaka, tad tas ir pavisam labi, bet, neiedziļinoties detaļās, konkrēti manā gadījumā pēdējie atjauninājumi plānotā maršruta kartēm ir pieejami tikai ar 2013. gada datiem.

Pašreiz ir 2017. gads un, ņemot vērā vērienīgos auto ceļu būvniecības un uzlabošanas apjomus Eiropā, četri gadi priekš aktīvas un ērtas auto navigācijas ir samērā liels laiks, lai dati daudzviet neatbilstu realitātei, kas var ietekmēt braukšanas efektivitāti.

Īstenībā es ar sava Volvo navigācijas ignorēšanu jau samierinājos ripinot pa mūs zemes un kaimiņzemju (Lietuva, Igaunija, Zviedrija) lielceļiem. Taisnības labad gan jāsaka, ka pati VOLVO MMM2 navigācija ir samērā ērta un ergonomiska, bet tehnoloģijas attīstās milzu tempos un ir atrodamas labākas GPS auto navigācijas alternatīvas.

Tātad mans galvenais ceļa rādītājs bija iPhone 6S Plus un pamatā es izmantoju visiem tik zināmo Izraēliešu izveidoto telefonu aplikāciju WAZE.

Neliela atkāpe no tēmas. Ja kāds ir palasījis manus rakstus angliski runājošajai publikai, tad varbūt ir piefiksējis, ka  es principā esmu centies apgalvot, ka telefonu vai planšetdatoru lietošana auto navigācijai ir jāuzskata kā palīglīdzeklis blā, blā. Bet, kā jau minēju, tehnoloģiju attīstības temps ir ātrs un mana pieredze rāda, ka pašreizējā momentā Smartfonu (vai kā latviskoti dēvē viedtālruņu) iespējas, mobilitāte, pieejamība un relatīvi apmierinošās cenas, ir gudrākā izvēle sauszemes GPS navigācijai.

Par jūras GPS navigāciju es joprojām esmu pārliecināts, ka stacionārie GPS aparāti ir un paliek kā galvenais darbarīks.

Ļoti lielu lomu par labu iPhone, Samsung, Huawei, HTC un citu labu telefonu izvēlei, kā navigācijas rīku auto ceļošanai (vismaz pa Eiropu), nospēlēja Eiropas Savienības Regula par vienotajiem interneta datu tarifiem.

 Vēl pavisam nesen pilnvērtīgi lietot WAZE ārzemēs bija samērā dārgs pasākums lielo interneta tarifu dēļ. Kaut gan to varēja darīt iepriekš ielādējot plānoto maršrutu, bet tad izpalika operatīvā tiešsaistes informācija gan par policijas esamību, sastrēgumiem un citu svarīgu informāciju, lai dotu vadītājam iespējas savlaicīgi reaģēt, kas rezultējas ar drošāku un ērtāku braukšanu.

Tātad pašreizējie Latvijas mobilo telefonu operatori ir spiesti piedāvāt vienotu tarifu arī interneta lietošanai Eiropas Ekonomiskās Zonas ietvaros. Cik tie ir lieli un kādi ir noteikumi variet apskatīt LMT, TELE2, BITE

Pēc manas saprašanas ir tā, ja tev ir maksimālais interneta apjoma pieslēgums, tad LMT EEZ (Eiropas Ekonomiskajā Zonā) vari bez papildu maksas izlietot 2.51 GB, TELE2-6GB, bet BITE-5GB. Tas viss, viena mēneša ietvaros.

Tūlīt vērsim pie ragiem, no nesenās pieredzes.

Man ir LMT bet sievai BITE. Kaut gan abos telefonos iPhone 6S un Huawei P10 ir uzlādēti ar šiem maksimālajiem tarifiem, man, kā pie stūres sēdošajam, ērtāk bija lietot savu aifonu.

Tātad, pārbraucot pāri Lietuvas robežai, es nometu interneta patēriņa megabaitu skaitītāju pa nullēm. Tā kā izbraucu 28. jūlijā, tad par mēneša normas patēriņu sevišķi neuztraucos, jo pats WAZE neko daudz arī nepatērē. Mierīgi kafijas pauzēs pasefroju gan Facebook, gan e-pastus pārbaudīju, kā arī caur internetbanku šādus tādu rēķinus apmaksāju. Lai nu šā vai kā, bet 31. jūlija vakarā man bija notērēti ap 2GB, kur no kopējā patēriņa nedaudz zem 1GB bija WAZE dati.

Daži zinātāji varētu teikt un pārmest, ka vajadzēja mājās maršrutu ielādēt, tad arī patēriņš būtu mazāks. Var jau būt, kad tā ir daļēja taisnība, bet, ir, kā ir, un šai neizdarīšanai man ir subjektīvs attaisnojums.

Pirmkārt, un šis arī ir viens no WAZE trūkumiem, aplikācija nekalkulē visu maršrutu no manas mājas Latvijā līdz galamērķim Horvātijā. Līdz Varšavai jā, bet pat pamēģinot ielikt, kā galamērķi Vīni arī izlec paziņojums “Uh-oh! Could not find a route”

Par laimi, man telefonā ir vēl lērums ar dažādām GPS navigācijas aplikācijām. Var izmantot Google Maps vai samērā populāro maps.me, bet es plānošanai dodu priekšroku ViaMichelin. Gan iepriekš plānošanā datorā Viamichelin.com, gan bezmaksas aplikācija ViaMichelin.

Vienkārša lietošanā, izskaitļo aptuvenos naudas tēriņus par maksas ceļiem un vinjetēm ievadot savus auto datus.

Otrkārt, es arī braucu atpakaļ, nedaudz gan par citu maršrutu caur Ungāriju un Slovākiju, bet datu apjoma patēriņš bija apmēram tāds pats.

Ko ar visu šo es gribēju teikt.

Esiet taupīgi ar megabaitu tērēšanu. It sevišķi tas attiecas uz LMT klientiem. Šie 2.51GB var būt par maz, lai pierastā veidā ar online (tiešsaistes) aplikāciju, konkrēti manā gadījumā WAZE, ar komfortu atgrieztos mājās.

Vēl viens konkrēts ne visai patīkams moments. Jaunā mēneša, tātad 1. augusta rītā apskatoties datu patēriņā man, līdz šim nezināmu iemeslu dēļ, bija iztērēti, gandrīz 0.5 GB interneta datu apjoma. Var jau būt, kaut kur kaut kas nebija atķeksēts vai kādi automātiskie updeiti nostrādāja. Esiet uzmanīgi un taupīgi!

Lai nu kā, bet es turpmākās dienas lietoju internetu telefonā uzmanīgi, lai pietiktu atpakaļceļam. Man gan bija tā saucamais „backup“ sievas Huawei ar 5 gegobaitiem no Bites. Ko gan galvenokārt izmantoju, pieslēdzoties caur Hotspot pie portatīvā datora.

Secinājumus variet izdarīt paši, it sevišķi par mūsu mobilo telefonu operatoru attieksmi pret klientiem un cenu politiku. Es gan neesmu papētījis citu EEZ mobilo operatoru tarifus, bet nedomāju, ka arī tur ir sevišķi draudzīga attieksme pret klientiem.

Man atklāti sakot nav saprotams, kā tiek iztulkota pati šīs ES Regulas būtība-Vienoti tarifi visā Eiropā, arī attiecībā uz interneta datu apjomu. Es vienalga jūtos, ka mani ir kārtējo reizi apčakarējuši.

Bet, lai nu kā, ir labāk, nekā bija iepriekš, un nav taču jāskatās filmas onlainā vai jākačā lielapjoma datus atrodoties Adrijas jūras krastā. Jābauda saule un jūra, kura šogad Latvijā tik ļoti pietrūkst.

Tas bija nedaudz par GPS, bet tagad pats ceļojums.

Galamērķis Horvātija Pirovac, kempings Miran

Maršruts turpceļš. [mappress mapid=”2″]

 Mājas (kaut kur Zemgales laukos)-Lietuva-Polija-Čehija-Austrija-Slovēnija-Horvātija.

Nekas jauns vai svešs daudziem ceļotājiem, klasika kā saka. Vienīgā deviācija no ViaMichelin ieteikuma no Ljubljanas Slovēnijā braucu līdz Adrijas jūrai un tad, caur Zadaru pa iespaidīgajiem, bet grūtākajiem kalnu ceļiem, līdz galamērķim.

Kādu varētu praktiskus padomus ieteikt šinī maršrutā.

Polijā ir samērā daudz ceļa remonti, bet reāli jāstāv sastrēgumos nekur nebija. Vienīgais kopumā kādi 100 km ātrums bija ierobežots, bet to kompensēja autostrādes ar atļauto ātrumu 130 km/h  kuru reti to kāds ievēroja, izņemot fūras.

Braukšanas stils vietējiem Poļiem, Čehiem arī Austrijā un pārējās valstīs, nedaudz atšķiras no pierastā, ja runā pa pārkārtošanās no braucamajām joslām uz autostrādēm. Pārkārtojas no labās uz kreiso burtiski tev priekšā un pēdējā momentā. Tas no sākuma reāli kaitināja, it sevišķi ātrumā ap 130-140 km/h. Samērā ātri pieradu, bet pirmie pārsimts kilometri bija stresaini.

Degvielas cenas.

Uzreiz brīdinu, internetā uzrādītās cenas ne visai atbilst patiesībai.

Konkrēti Polijā, kur ir vislielākie kilometri, reāli dīzeļa cena atšķiras par apmēram 20 eiro centiem dārgāk un bija ap 1.15 EUR. Īstenībā visās manis apmeklētajās valstīs cena bija ap 1.15 EUR, izņemot Lietuva 0.96 EUR.

Maksas par ceļiem un vinjetes (Vignette).

Lietuvā vieglajiem auto vēl nebija.

Polija. Ir maksas ceļi, bet manā maršrutā vēl netrāpījās.

Čehija. Pēc informācijas internetā 310 CZK (čehu kronas) uz desmit dienām, tātad pēc kursa ap 12 EUR, uzlīme uz priekšējā stikla.

Austrija – Interneta dati 8.90 EUR desmit dienas, uzlīme.

Slovēnija – Interneta dati 15 EUR septiņas dienas, uzlīme.

Horvātija – Ir maksas ceļi

Ungārija– 10 EUR desmit dienas elektroniska, nav uzlīmes uz stikla.

Slovākija– 10 EUR desmit dienas elektroniska, nav uzlīmes uz stikla.

Kāpēc es rakstīju par Čehiju, Austriju un Slovēniju un uzrādīju cenas, kuras atrodamas internetā? Praksē es 36 EUR vietā samaksāju 60 EUR.

Kāpēc?

Es pirku visas trīs vinjetes Polijas pierobežas benzīntankā, kur ir atsevišķas būdiņas, kur fiksie štellmaņi uzvārās uz tādiem dumiķiem kā es.

Ieteikums un atpakaļceļa pieredze.

Pērciet vinjetes tās valsts teritorijā pirmajā DUS (degvielas uzpildes stacijā) turpat, kur maksājiet par degvielu. Un vēl neliels tips, kur var nedaudz ietaupīt, maksājiet skaidrā naudā tās valsts valūtā.

Informācijas nolūkos. Pašreiz 2017. gada augustā mana maršruta valstu valūtas un kursi.

Lietuva-EUR;

Polija – Poļu zloti PLN, 1EUR-4,3 PLN;

Čehija-Čehu kronas CZK, 1 EUR-26CZK;

Austrija-EUR;

Slovēnija-EUR;

Horvātija – Horvātu kunas HRK,1 EUR-7,4 HRK;

Ungārija-Ungāru forinti HUF, 1 EUR-304 HUF;

Slovākija-EUR.

Visizdevīgāk tomēr ir mainīt eiro pret valsts valūtu maiņas punktos, kā tas vēl nesen bija arī Latvijā, jo jebkura darbība ar bankas kartēm ārzemēs tiek aplikta ar komisijas maksām un neizdevīgiem mūs zemes banku valūtas kursiem.

 Sākumā var likties sīkums, bet es nepaslinkoju un paskaitīju, cik apmēram būtu ietaupījis, ja maksātu skaidrā vietējā valūtā. Tas gan galvenokārt par degvielu un dzīvošanas izdevumiem, un tas sastādīja apmēram 100 EUR. Daudz vai maz, relatīvs cipars, bet es domāju, ka uz kopējo iztērēto ciparu ap 1500 EUR, tā ir vērā ņemama summa.

Par braukšanas stilu jau minēju, bet gribu atgādināt un pabrīdināt, ka fotoradari ir uz katra stūra, bet pateicoties WAZE (tas gan ir arī citās GPS navigācijas, iekārtās, TomTom un Garmin ieskaitot), vienmēr par to esamību tiku brīdināts. Es gan esmu palicis tāds samērā godīgs puika un cenšos vairāk par +10 km/h nepārsniegt atļauto braukšanas ātrumu.

 Šai sakarā gribu paslavēt sava auto adaptīvo kruīzkontroli un ērto ātruma korekcijas iespēju, kura ar iebūvētā radara palīdzību kontrolē un regulē mašīnas ātrumu un distanci līdz priekšā esošajam mērķim. Tas atvieglo braukšanu un ekonomē degvielu.

Policiju uz ceļiem sevišķi netika manīta, kaut gan Horvātijā redzēju vienā ciematiņā melnu netrafaretu Mersedes markas auto ar zilajām bākugunīm. Varbūt kādu ķēra?

Robežas kontrole bija šķērsojot Horvātijas robežu, kura nav Eiropas Savienībā, gan Slovēnijā gan izbraucot uz Ungāriju. Nekāda aizķeršanās nebija, Horvātu robežsargs paskatījās tikai vienu pasi, noteica otram, laikam muitniekam, „Latvia“, un šlagbomis tika atvērts. Sīkums, bet patīkami. Arī izbraucot Ungāru, šoreiz abas bija dāmas, tikai lika atvērt aizmugurējo logu, lai piefiksētu gulošo puiku.

Ja būs vēlme pabraukāt pa mazākas nozīmes ceļiem, tad jārēķinās ar laika rezervi. Tāpēc es centos nenospraust nekādu laika mērķi, lai nestressotu, ka nespēju ierasties noteiktā pulksteņu laikā. Es braucu baudīt nevis gonkot un nervozēt. Noteikti iekļaujiet maršrutā ceļu caur piejūras ciematiņiem un pilsētiņām. Nenožēlosiet.

Turp braucot pa ceļam nolēmu apmeklēt Pag salu.[mappress mapid=”1″]

Tur no ziemeļu gala ar prāmīti desmit minūtes pāri, bet dienvidu galā ir samērā iespaidīgs tilts. Īstenībā viens liels klints bluķis, bet iespaids ir smērā iespaidīgs, tāds nedaudz sireālisks. Ja nav žēl 21€, tad ir vērts caurbraukt.Atkal padoms kur nedaudz ietaupīt. Pirms pērciet biļeti uz prāmīša (kursē ik pusstundu) skaidrā (turpat ir maiņas kantoris), vismaz pāris eiro ietaupīsiet.

Piemirsu pateikt par nakšņošanas iespējām.

Es biju iepriekš rezervējis telts vietu kempingā Miran.

Sākumā gan biju domājis braukt bez iepriekšējas rezervācijas mobilitātes dēļ, bet atradu šo variantu par ļoti sakarīgu cenu un fleksibliem noteikumiem. Izlaižot detaļas, kopējā summa uz 8 naktīm ar visiem tūristu nodokļiem uz trīs cilvēkiem (2+1) bija 232 EUR, kura maksājot ar kredītkarti izauga līdz 240 EUR. Tātad, rezervējot, manā gadījumā apmēram desmit dienas pirms, cipars bija 29 EUR dienā uz diviem pieaugušajiem un vienam bērndārzniekam.

Vai vajadzēja iepriekš rezervēt telts vietu kempingā? Godīgi sakot, nevajadzēja, jo telts vietas bija brīvu pietiekoši daudz un arī tagad, paeksperimentējot, mierīgi varēju norezervēt par to pašu cenu vietu. Arī cena, braucot uz dullo, ir tāda pati.

Cita lieta, ja gribiet dzīvot ar lielāku komfortu mobilajās mājiņās, tad, lētākajā variantā, nāktos šķirties ar apmēram trīs reizes lielāku summu. Dabiski, ka tas ir ērtāk un komfortablāk, bet tie ir ekstra 500 EUR! Es personīgi neredzu lielu jēgu, jo reāli tu izmanto telpu tikai pārgulēšanai naktī. Aiziet uz dušu vai podu 30 metrus man nesagādāja nekādas problēmas. Ja jau reiz dodies ceļā ar auto, tad mans variants viennozīmīgi ir lētāks, mobilāks ar daudz lielākām variācijas iespējām.

Kempings ir lieliski aprīkots ar tīrām WC un dušām, 220 V pieejams pie katras vietas, privāta pludmale, vietējā piparbode kur nekāpj viens otram uz galvas. Publika galvenokārt kaimiņu Slovēņi (tur viss ir dārgāks tāpēc brauc uz HR), Vācieši, Ungāri, Holandieši un man kaimiņos foršs franču pāris. Izplatīto Turcijas un Ēģiptes kūrortos dzirdamo mēli nedzirdējām vispār.

Ko darījām un apskatījām.

Mans galvenais mērķis nebija izķemmēt slavenus apskates objektus, lai pievilktu ķeksīti- Šeit esmu bijis. Es braucu baudīt jūru un sauli, kura, kā jau sākumā minēju, Latvijas lieliskās pludmales šogad nu galīgi bija apdalījušas.

Saules un jūras bija uz 100%, ar gaisa temperatūru ap +38 C un ūdens +29 C un šī bauda tika realizēta pilnībā un, šie 38+ bija samērā viegli paciešami.

Dabiski, ka tika arī izmesti kādi līkumi pa apkārtni. Katru vakaru aizčāpojām līdz pilsētiņas centram (15 min. kājām). Cilvēki atpūšas, izbauda dzīvo mūziku mūsu šlāgerziņģu manierē, forši, pasēž neskaitāmajos krodziņos vai vienkārši izbauda zvaigžņotās dienvidu debesis.

Pretim mūsu pludmalei bija sala ar gleznainas pilsētiņas fonā, kura vilināja. Papētīju GoogleMap, tur izrādās var aizripināt pār tiltiņu uz pilsētiņu Murter. Tā arī izdarījām, forši.

Apmeklējām arī apmēram 100 km attālo Split pilsētu, ir vērts. Neiztika arī bez klasiskajiem Horvātijas „Must Have“ apmeklējuma objektiem Krka Nacionālo Parku .

Tas izrādījās tikai nepilnu 50 km pa gleznainu kalnu ceļu attālumā un pavisam nedārgi 60 HRK reiz divi. Izdevies pasākums, kur visvairāk patika pelde ūdenskrituma pakājē un krodziņš, kurā daži galdiņi bija tieši tekošā ūdenī, par nožēlu bija jau aizņemti.

Tāpat apmeklējām arī slavenos Plitvicas ezerus

Speciāli varbūt arī nebūtu braucis, bet daudzmaz bija pa ceļam atpakaļceļā un arī cipars nebija briesmīgs-50 EUR (2+1). Nu nekas dižs jau nebija, ļaužu un auto (parkings 1 EUR/st) jūra. Tas gan vairāk man likās ķeksīša pēc, bet smuki jau bija.

Cenas HR vidēji nedaudz augstākas nekā LV (runājot par lielveikaliem un paiku). Krodziņi un cita izklaides izmaksas diezgan atšķiras no lokācijas, tuvāk jūrai un lielākos miestos dārgāk, kā jau visur.

Vietējie, nevaru teikt, ka dikti draudzīgi, bet nav arī uzbāzīgi vai naidīgi. Tūrisms tomēr ir vairums vietējo iedzīvotāju galvenais ienākuma avots.

Saprasties var tīri ciešami angļu valodā vai vāciski. Ja nu galīgi neviens ne bum bum, tad var mēģināt krieviski, tomēr kaut kur nedaudz radniecīga slāviska bāze.

Atpakaļceļš Horvātija-Ungārija-Slovākija-Polija-Lietuva-Mājas.

Šoreiz izmantoju Horvātijas maksas ceļus. Ja atmiņa neviļ, kopā samaksāju ap 15 EUR. Šai sakarā gribu atzīmēt lielisko ceļa kvalitāti ne tikai uz maksas bāņa, bet jebkurš lauku celiņš bija lielisks. Vēl, atgriežoties pie WAZE GPS navigācijas labumiem. Līdzko tika šķērsota iebrauktuve uz maksas ceļa (jāpaņem automātā biļete, kura nofiksē iebraukšanas punktu), vienā vietā WAZE informēja, ka apmaksa izbraucot, ir iespējama tikai bezskaidrā naudā, tātad elektronisks norēķins (kredīt vai debit karte).

Nezinu gan, kas būtu, ja tādas kartes nebūtu? Gan jau kāds neērtāks risinājums arī atrastos.

Vēl mani nedaudz izbrīnīja veids, kā norēķinājos ar karti. Pie izbraukšanas noskanēju biļeti, iebāzu kredītkarti, kura tūlīt pat iznāca ārā, neprasot nekādus kodiņus un šlagbomis, bija vaļā. Summa toreiz bija ap 5 EUR. Mistika?!

Horvātijas lieliskā autostrāde, pārbraucot Ungārijas robežu, pārtapa tikpat lieliskā Ungāru braucamceļā. Tā kā nebija nodoma piestāt ne pie visu slavētā Balatona ezera, ne galvaspilsētā Budapeštā, tad nepilnus 500 km Ungārijas izripināju ar vidējo ātrumu ap 100 km/h. Kaut gan nācās pieturēt DUS, degvielas uzpildei un pārnakšņošanai auto, jo reāli, nāca lūziens.

Šinī sakarā atkal atgriežos pie sava VOLVO XC70. Lielisks auto, ne tikai mūs zemes neceļos un sniega kupenās, bet arī ceļojot.

Lai gan aizmugurē bija salādēts samērā daudz pekeles, tās varēja pārmest uz priekšējiem beņķiem, roll-up Dormeo matracis perfekti ierakstās, un 2+1 vidēja izmēra rumpji samērā ērti var izgulēties. Nu un vēl tāds ērts sīkums kā iespēja ar pulti atvērt un aizvērt bagāžnieka durvis. Tas ir ērti, kuri ir gulējuši autiņā to sapratīs.

Iebraucot Slovākijā pirmajā tankā iegādājos elektronisko vinjete un plānoju piestāt Košices pilsētiņā. Slovākijas ceļi jau nedaudz līdzinās mums pierastajiem, kaut gan atklātas bedres gan uz ceļiem nemanīju. Pilsēta ir patīkama, un viss ir lētāk nekā iepriekšējās zemēs, pat lētāk nekā Latvijā. Pastaigājām stundas četras un tas bija pietiekoši lai teiktu atā un turpinātu mājupceļu.

Maršruts veda caur Ļubļinu (Lublin) Polijā, kas arī bija pēdējais šīs ekskursijā pieturas punkts. Atsevišķi neaprakstīšu šo Austrum Polijas pilsētu, ja nu nākas braukt, tad var uz pāris stundām piestāt, vecpilsētā ir nedaudz savādāk, bet speciāli braukt uz turieni gan nez vai dotos.

Ripināju uz mājas pusi, bet sapratu, ka nāksies vēl, kur pagulēt, jo kādi 850 km bija atlikuši, un jau tuvojās vakars. Bijām nolēmuši vilkt, cik varēšu, un pārlaist nakti autiņā, bet iznāca patīkami savādāk.

Kā jau tas ir gandrīz visos ceļojumos un, domāju, vairums ceļotājiem, maciņa saturs ir ievērojami paplacinājies, bet es tomēr intereses pēc piestāju vienā ceļmala hotelī kur netika manītas fūras. Lai neapvainojas fūru šoferi, bet man viņu klātbūtne, nu nekā nesimpatizē, ir bēdīga pieredze.

Tātad lieliska, tīra, laipna saimniece un lēta 35 EUR/nakts ar brokastīm viesnīca. Labi izgulējos un pamodos pusstundu pirms modinātāja, bāc!!! Atcerējos, ka nebiju izrāvis kontaktu autiņā no aukstuma kastes. Noskrēju lejā, durvis ar pulti atvērās, spiežu Start pogu….jā, brum, brum un klusums.

Vairs nemaz nemocīju akumulatoru, jo mājās jau biju noeksperimentējis, ka konkrētā aukstuma kaste var izvilkt maximums 8 stundas ar man auto akumulatoru. Šeit atkal viens padoms – tas gan mana tēva mācīts-novietojiet auto izbraukšanas virzienā.

Lielākajai daļai autiņu tomēr aķītis ir zem haubes. Piepīpējamos vadus gan nebiju iedomājies izvilkt no paša bagāžnieka apakšas. Nācās visas mantas izlādēt, vadus izrakt un gaidīt, ka kāds laipns Polis man palīdzēs. Ilgi nebija jāgaida, Poļu mežcirtēju puikas brauca uz darbu un piestāja uzpīpēt. Piepīpēja arī manu Volvo, devu šim pāris eirikus, bet kategoriski atteicās, pluss Poļu lauciņā.

Tālāk mierīgi ripināju uz Letlandi, pa ceļam iekožot pusdienas un ap pusnakti ieripināju savā sētā.

Vēl viens secinājums braucot pa šo Austrum Polijas maršrutu.

Vienu reizi var tur izbraukt, bet tas ir nogurdinošāks un lēnāks ceļš. Braucot caur Varšavai distance ir apmēram tā pati, bet, pat ņemot vērā ceļa remontus un gonkas uz bāņiem, braukt tur ir vieglāk un ātrāk.

Rezumē.

Brauciens bija lielisks, sagādāja neviltotu baudu.

Auto uzvedās nevainojami, jāpārspļauj pār plecu.

Budžets plānotais bija 1500 EUR, kurā perfekti ierakstījos.

Degvielas patēriņš vidējais 8.3 ltr/100 km, kas, ņemot vērā pilnpiedziņu un lielo karstumu (kondicionieris), man ir pat ļoti pieņemams rādītājs.

Grūti piemeklēt šādiem cipariem alternatīvu. Es domāju, kur vēl par šādu naudu trijatā var divas nedēļas lieliski pasildīties un izpeldēties dienvidjūrās. Iesakiet, ja kāds var, būšu ļoti pateicīgs.

Droši vien jau ko piemirsu, ja atcerēšos noteikti ko savā stāstījumā ko piekorektēšu.

Ja kādam ir jautājumi, laipni lūdzu. Uz objektīvu kritiku, labojumiem un ieteikumiem noteikti reaģēšu. Tie, kuri grib ākstīties vai nevietā sprēgāt, labāk nevajag. Par nožēlu liela daļa latviskās online publikas nemāk komunicēt un, gļēvi slēpjoties aiz dažādiem tizliem nikneimiem, izgāž savu žulti uz citiem. Kaut gan nedaudz, bet tomēr paliek labāk, man vismaz tā liekas.

Lai nenobeigtu savu sakāmo uz tādas negatīvas nots, iesaku ceļot un baudīt, cik nu atļauj maciņš. Es arī pērn biju Sāmsalā un Hiumā salās kur tika lieliski pavadītas nedārgas piecas dienas. Pat jūrā varēja peldēties un kadiķus saelpoties.

Pat tagad, nepilnu nedēļu pēc brauciena, ir trīs brīvas nedēļas vidus dienas, un ar veco kompāniju rīt došos, uz manis iecienīto atpūtas vietu-Irbes ieteka.[mappress mapid=”3″]

Tā ir lieliska, legāla, bezmaksas Latvijas Valsts mežu izveidota un uzturēta atpūtas vieta pie Irbes upes ietekas jūrā. Cope upē un jūrā, bet vakarā perfekts saules riets garantēts. Pludmale pēc gaumes, vai nu neatkārtojamās Baltijas jūras smiltis jūrmala, vai upe pēc izvēles. Ļoti lieliska vieta. Tur gan ir nezinātājam visai sarežģīti piebraukt, ja dikti gribas dodiet ziņu, mēģināšu izskaidrot.

Dažs varētu man pārmest, tipa, ko tu tur reklamē, sabrauks visādi, piegružos blā, blā.

Es tā gan neuzskatu. Varbūt, kaut viens cilvēks vai ģimene, izlasot manu rakstu, gūs no tā labumu, padomu lai pavadītu patīkamus mirkļus. Tā mēs viens otram kaut vai pa kripatiņai, bet varam kaut ko dot ko pozitīvu, kura bieži vien ikdienas steigā mums tik ļoti pietrūkst.

Lai Jums Veicas!

P.S. Izbraucu, kā jau solīju, Irbes atpūtas vietu. Viss pa vacam. Cope, saule, jūra, pelde

_______________________________________________________

2019.gada 4.jūlijs

Sveiki lasītāji un labas atpūtas cienītāji!

Es ga šoreiz ar vārdu LABU, nedomāju par Bora Bora zilo ūdeni vai Šeišeļu salu tirkīz zilizaļo ūdeni un paradīzes pludmalēm. Tas droši vien ir burvīgi un skaisti, bet….nu ja, bet $$$$$.

Pērn paripināju pa Franču Rivjēru un Itālijas Toskānu. Smuki, bet nu atkal- nelēti.

Atgriežoties pie pāris gadus atpakaļ rakstītā-Latvija ir BURVĪGA un mana iemīļotā Irbes upes izteka priecē vēl joprojām. Apskatieties paši.

Lielisku Jums atpūtu!

Andrejs

See Full Bio